← Feed

Posts

• View post

  Dēlam atnāca update pa nakti: sāka staigāt. Un ne tā, kā divus - trīs soļus, bet tā, ka vairākkārt divciparu skaitā (vienā brīdī, protams, sāku skaitīt, jo likās baigi daudz). Attēlā fragments no sarakstes ar māsu.

• View post

  Dēls nu ir vecumā, kad Iglu soft play kluči ir labākā izklaide, līdz ar vecajiem Lego Duplo (kurus vairs neražo, bet mēs sameklējam un iegādājāmies lietotus - mazgājām veļas mašīnā™) un šodien bijām iepazīšanās vizītē dārziņā, kur arī cita starpā ir tādi mīkstie kluči (daaaudz vairāk) un lego duplo :) Bērnudārzs man likās ļoti mīlīgs un foršs, un, kas veiksmīgi, dabūjām vietu tādā, kas, lēni ejot, ir 20min attālumā no mājām un ir nosacīti pa ceļam uz darbu :)

• View post

  Pavasarī bija plānots brauciens uz Latviju. Lauztās potītes situācija to atcēla, taču tagad sanāks būt uz jāņiem, kaut arī nekāda dižā svinēšana nesanāks dēla miega grafika dēļ. Un tomēr, dzert alu un skatīties detektīvseriālu Latvijā noteikti būs jaukāk kā dzert alu un skatīties detektīvseriālu Somijā :)

• View post

  Pa dienu cīnos ar sevi un bērnu, bet, kad domāju, kad varētu atrast kādu vakaru (vai divus, vai trīs), lai aizbrauktu no mazpilsētas uz Rīgu satikt cilvēkus, jūtos vainīga, ka tomēr nepavadīšu ar dēlu VISU vakaru un nakti un ka vēl būs jālūdz to darīt viņa vecmāmiņai. Šitā Latvijā atstātos draugus nesaglabāšu, nemaz nerunājot par jaunu cilvēku satikšanu. Tūtas vecāki, kā jūs ar šo tiekat galā?

• View post

  Es atvainojos, šī nav gotiņa, šī ir GOVS

• View post

  Jums arī reizi pa reizei uznāk vēlme visu pamest, pieņemt jaunu identitāti un sākt dzīvi no nulles kaut kur, kur nav neviena pazīstamā? Man liekas, ka tas, ka salauzu potīti kinda piesēja mani pie mājas vairāk nekā covid ever did, vairāk nekā palikšana mājās ar dēlu, kad viņš bija pavisam mazs. Tagad, kad pasaule lēnām veras vaļā (lasīt: spēju ilgāku laiku pavadīt ārpus mājas), pēkšņi saprotu, ka šis posms kaut kā ir bijis pamatīgs mindfuck.

• View post

  Izlaidu govis ganībās (kaķus pagalmā grauzt zāli).

• View post

  @lastguru ja nu kas būtu 28.-30. decembrī, es būšu Latvijā un labprāt piedalītos :)

• View post

  Šodien mani atbrīvoja no ģipša/zābaka. Vēl tikai tāds sīkums, ka jāiemācās atkal kustināt potīti, nebaidīties uz tās balstīties un staigāt bez kruķiem. Toties skats rtg bildē bija baiss. Ortopēds teica, kā medicīniskais tērauds lidostās nepīkst, es pajautāju :D

• View post

  @messerholliger man liekas, kompakti telefoni mūsdienās ir retums, bet, ja gribas ar vienu roku ērti lietojamu, varu ieteikt Motorola edge 60 neo, aptuveni mēnesi lietoju un ļoti patīk :)

• View post

  Mūsmājās vakar bija izbēdzis zaļš dinozaurs!

• View post

  Pie manis vakar pa nakti palika draudzene. Teicu viņai, ka varbūt kaķi pa nakti ies ciemos, jo viņi ir ziņkārīgi lopiņi. Šorīt viņa man stāstīja, ka naktī pamodās un redzēja, ka Zibsnis ķeksē viņas zeķi iekšā ūdens bļodā (mājā kaķiem ir trīs ūdens trauki, viens no tiem ir istabā, kur viņa gulēja), skatoties viņai tieši virsū. Asserting dominance 😂

• View post

  Ko es tur teicu, ka nevajag operāciju? Šodien bija; now I've got ⚡metal⚡in me for real 🤘

• View post

  Apbrīnoju savu vīru, viņš šobrīd ļoti labi tiek ar visu galā. Neapšaubu, ka viņam nav viegli, bet nu, te atkal ir tas, ko viens otram solījām, kad precējāmies - cauri vieglam un grūtam.

• View post

  @liva@toot.lv virtuve ir otrajā stāvā, vannasistaba pirmajā. būs skarbi :D

• View post

  Mājas kāpnes ir neērtas cilvēkam ar kruķiem. Tās ir vēl neērtākas cilvēkam ar kruķiem un vājām rokām.

• View post

  Kaut ko piesaucu ar pēdējo postu, ne? Ceļā no metro uz darbu paslīdēju, nokritu. Kāja piepampusi, sāp, svaru uz tās uzlikt nevaru, esmu slimnīcā un gaidu rentgenu, lai saprastu, vai nav lauzta. Burvīgi :D

• View post

  Ziedoju Ukrainai katru mēnesi pa druskai, un divas reizes gadā lielāku summu, cik nu tā brīža situācija ļauj, un tā šos četrus gadus, bet varbūt te ir zinoši cilvēki, kas var teikt - man ir viens (strādājošs) laptops un planšete (strādājoša), vai tos arī var ziedot? Ja jā, kur un ar ko sazināties par to? Martā otrajā pusē plānoju būt Latvijā, bet vispārīgi gan jau varu arī nosūtīt, lai tiek tālāk, kur (ja) noderēs.

• View post

  Labrīt

• View post

  izrādās, ja bailes paņem plaukstā un sažņaudz vismaz uz brīdi, pietiek spēka pastāvēt par sevi un padarīto, un rezultāts ir paaugstinājums un algas pielikums. citiem vārdiem sakot: pat, ja tagad dabūtu pozīciju, kurai pieteicos Latvijā, tas nebūtu pietiekams iemesls, lai apsvērtu pārvākšanos atpakaļ. darbs šeit ir interesants, dzīve mierīga. vien pietrūkst draugu un valodas. lai vai kā, tagad būšu research scientist for real :)

• View post

  @piensaimnieks@toot.lv zem MI iet apakšā arī mašīnmācīšanās modeļi, kas nudien var visu ko samērā jēdzīgi analizēt. Man ir aizdomas, ka ar MI daļa cilvēku saprot tikai lielos valodu modeļus.

• View post

  Biju ar Čiekuru pie vetārsta atkal. Kaķim bija non-regenerative anēmija. Cēlonis nebija skaidrs. Izrādās, pie vainas bija hronisks iekaisums alegijas dēļ. Nepilnu mēnesi katru dienu devām pretalerģijas zāles un nu anēmijas vairs nav! Zāles, iespējams, būs jāturpina visu mūžu, bet svarīgi tas, ka kaķis nu ir (samērā) vesels :)

• View post

  Izkāpu no autobusa, reizē ar mani sieviete ar skolas vecuma bērnu (1.-2.klase, es minētu). Visi ejam uz metro. 1 min, viņi skrien uz liftu, es arī. Pagaidīja mani liftā. Nobraucam lejā, viņi skrien, es vnk ātri eju. Uz platformas piebrauc metro, viņi ir jau uz platformas, es vēl eju pa gaiteni, puika panāk atpakaļ un māj man ar roku, lai pasteidzos (laikam domāja, ka neredzēju, ka metro jau piebraucis). Sāku skriet, paspēju. Puika vēl atskatījās, lai pārliecinātos, ka paspēju. Tik jauki 🥹

• View post

  Jūtos kā atklājusi kaut kādu cheat code: neviens no maniem 3 esošajiem veikala matu kopšanas līdzekļiem jebkādā kombinācijā nedod tādu efektu kā ceriņu hidrolāts - mīksti, spīdīgi, ne taukaini mati tā, ka pat vīrs pamanīja uzlabojumu 😅

• View post

  pēc biweekly projekta meetinga profesors, projekta vadītājs, PI un komandas vadītājs palika kko konfidenciāli runāt. ta kā es kkādas 15 min prezentēju, ko esmu izdarījusi pa 2 nedēļām, tad, protams (PROTAMS), man tagad liekas, ka vismaz viena no lietām, ko viņi tur apspriež, ir tas, ka kādam man maigi jāpasaka, ka es neko nejēdzu un vispār esmu dumja. atgriešanās darbā norit lieliski 🙂